Labā prakse
Maza jauniešu labklājības organizācija, kas sniedz sociālā atbalsta pakalpojumus problemātiskiem jauniešiem, konstatēja, ka tās darbinieki, kuri ir vecāki par 50 gadiem, regulāri kavē darbu vai ilgstoši nav darbā slimības dēļ. Lai paturētu šos pieredzējušos kolēģus, tika izveidots pilotprojekts, ar kuru, piedaloties pašiem darbiniekiem, tiktu mainīti viņu darba uzdevumi.
Liels ogļu ieguves uzņēmums konstatēja, ka tā darbinieku vidū palielinās darba kavējumi slimības dēļ, kā arī balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) gadījumu skaits. Uzņēmums uzsāka programmu, lai ar preventīviem pasākumiem mazinātu darba kavējumus slimības dēļ un rašanos. Ar programmu bija paredzēts arī sekmēt veselības nozīmīguma apzināšanos un nodrošināt pasākumus veselības veicināšanai, kas uzlabotu darbinieku veselību.
Maza organizācija, kura sniedz ģimenes atbalsta pakalpojumus un kurā darbaspēks sastāv tikai no sievietēm, piedzīvoja ļoti lielu stresu un "izdegšanu", jo emocionālā ziņā darba prasības bija ļoti augstas. Lai samazinātu darbinieku mainību, organizācijai bija jāatrod veids, kā uzlabot darba apstākļus.
Lidostas pakalpojumu uzņēmumā ir 500 darbinieku, no kuriem puse strādā maiņās. Pēdējos gados uzņēmums konstatēju arvien lielākas problēmas, proti, darba kavēšanu slimību dēļ, kā arī arodslimības ar tām sekojošu invaliditāti. Uzņēmums uzsāka programmu, lai uzlabotu darbinieku veselību kopumā un nodrošinātu labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, piemērojot pieeju, saskaņā ar kuru ņem nodarbināto vecumu un ģimenes stāvokli.
Liels starptautisks uzņēmums uzsāka programmu veselības veicināšanai, lai nodrošinātu veselīgākas darba vietas visu vecumu darbiniekiem. Uzņēmums konstatēja, ka darbiniekus motivē dažādas lietas, un tādēļ nolēma izstrādāt programmu, kurā ietvertie aspekti varētu ieinteresēt visus.
Cementa ražošanas uzņēmums nodarbina vairāk nekā 200 darbinieku, no kuriem gandrīz viena trešdaļa ir vecāki par 50 gadiem. Tā kā gados vecāki darbinieki ir pakļauti lielākam negadījumu riskam darba vietā, uzņēmums vēlējās panākt, lai darba vieta visiem būtu veselīgāka un drošāka.
Mazumtirdzniecības uzņēmums nodarbina vairāk nekā 600 darbinieku, no kuriem 20 % ir vecāki par 57 gadiem. Darbam ražošanas līnijās ir vajadzīga īpaša uzdevumu specializācija, un tādēļ jaunu darbinieku pieņemšana darbā un apmācīšana rada lielus izdevumus. Lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību un samazinātu darbinieku mainību, kā arī lai nepieļautu vērtīgu prasmju un pieredzes mazināšanos, uzņēmums ieviesa darbaudzināšanas programmu.
Šūšanas fabrika, kas nodarbina 3000 darbinieku, saņēma sūdzības par darbu un darba apstākļiem. Darbs ietvēra atkārtotas kustības, kas prasīja arī acu piepūli, un darbinieki bija nepārtraukti pakļauti trokšņa un vibrācijas ietekmei. Tādēļ samazinājās darba kvalitāte, kas noveda pie klientu sūdzībām. Uzņēmums nolēma, ka problēmas ir jārisina, uzlabojot darba vidi.
Maza jumiķu uzņēmuma darbiniekus, kuriem jāstrādā smags darbs ārā, ļoti bieži piemeklēja veselības traucējumi. Kolektīvam novecojot, traumu un ilgstošu balsta un kustību aparāta slimību dēļ, trīs no desmit darbiniekiem regulāri atradās mājās slimības dēļ. Uzņēmums saprata, ka šī problēma ir jārisina.
Lielākā daļa no krāsošanas uzņēmuma darbiniekiem ir vecāki par 55 gadiem. Uzņēmums piedzīvoja darbaspēka trūkumu, jo darbinieki bieži kavēja darbu slimības dēļ un arī agrīni pensionējās. Uzņēmums saprata, ka tam ir jāīsteno ar darbinieku vecumu saistīto problēmu risināšanas nm programma savu gados vecāko darbinieku atbalstam.