Darba devējiem ir dažādi ar likumu noteikti pienākumi darba aizsardzības jomā (skatīt 2. tematu). Veselības veicināšana darba vietā papildina minētās ar likumu noteiktās prasības, tā ir vērsta uz vairākiem faktoriem, kurus ne vienmēr tieši reglamentē darba aizsardzības jomas tiesību akti.

Eiropas tīkls veselības veicināšanai darba vietās ir definējis, ka veselības veicināšana darba vietā ir darba devēju, darbinieku un sabiedrības kopīgi centieni uzlabot strādājošo cilvēku veselību un labsajūtu. Tā jo īpaši paredz uzlabot darba organizāciju un darba vidi, palielināt darbinieku līdzdalību darba vides veidošanā, kā arī sekmēt individuālās prasmes un profesionālo attīstību. 

Veselības veicināšana darba vietā ir darba devēju, darbinieku un sabiedrības kopīgi centieni uzlabot nodarbināto cilvēku veselību un labsajūtu. To var panākt, apvienojot 1) darba organizācijas un darba vides uzlabošanu, 2) aktīvas līdzdalības sekmēšanu, un 3) individuālās attīstības sekmēšanu. (Avots)

kopumā ir vērsta uz šādiem aspektiem:

• izglītība un apmācība veselības jomā;
• darba un privātās dzīves līdzsvars (sociālie kontakti, ģimenes labklājība, ērta pārvietošanās uz darbu);
• stress un garīgā labsajūta; un
• dzīvesveids (uzturs, fiziskā aktivitāte, tabaka un alkohols).

Darba devēja loma

Darba devējam ir būtiska loma, nodrošinot to, lai pasākumi veselības veicināšanai darba vietās būtu sekmīgi, ko panāk:

• izrādot ieinteresētību un sniedzot pilnīgu atbalstu, kā ar pamanāmu iesaistīšanos;
• iekļaujot programmu organizācijas procesos un nostādnēs kā pastāvīgu to sastāvdaļu; un
• sekmējot darbinieku aktīvu iesaistīšanos un dalību pasākumu plānošanā un īstenošanā.

Apvienot darba aizsardzību un veselības veicināšanu darba vietās

Darba aizsardzība un veselības veicināšana darba vietā parasti ir bijušas nošķirtas kā dažādas jomas, veselības veicināšanu darba vietā uzskatot par tādu, kas galvenokārt attiecas uz veselīgu dzīvesveidu un  darbinieku uzvedību, kas ietekmē veselību. Veselības veicināšanas darba vietā tvērums laika gaitā ir paplašinājies, ietverot fiziskās un garīgās labsajūtas un darba organizācijas jautājumus, un abas jomas arvien vairāk pārklājās.

Zinātniski pierādījumi un praktiskā pieredze liecina, ka slimību novēršanas un darba aizsardzības veicināšanas ziņā efektīvāka ir tāda visaptveroša prakse un nostādnes, kas vienlaikus skar gan darba vidi (praktisko un organizatorisko), gan cilvēku individuālos veselības riskus.  

Ieguvumi no veselības veicināšanas darba vietās (nākamā nodaļa)