Kāpēc novecošana ir nozīmīga attiecībā uz darba aizsardzību?

OSH Professional

1: Novecošana un darbs

Kāpēc novecošana ir nozīmīga attiecībā uz darba aizsardzību?

Iedzīvotāju novecošana Eiropā

Iedzīvotāji visā ES pēdējās desmitgadēs noveco, un ir paredzams, ka šī tendence turpināsies un pastiprināsies. Zemāk ietvertais grafiks parāda, ka vidējais vecums pēdējās desmitgadēs ir ievērojami pieaudzis, un tiek prognozēts, ka tas turpinās pieaugt.

Vidējais vecums: ES vidējais rādītājs laikā posmā no 1960. līdz 2060.gadam

Iedzīvotāju novecošana ir cieši saistīta ar darbaspēka novecošanu. Darba tirgū iekļaujas arvien mazāk gados jaunu cilvēku, savukārt darbaspēka īpatsvars, ko veido gados vecāki cilvēki (55-64 gadu vecumā), palielinās.

Darbspējīgo iedzīvotāju vecuma struktūra (1990-2060)

Jauni darba aizsardzības izaicinājumi

Darbaspēka novecošana rada jaunas problēmas un izaicinājumus darba aizsardzībā. 

  • Cilvēkiem būs jāturpina strādāt ilgāk, kas nozīmē iespējami ilgāku pakļautību riskiem darba vietās. Tas ir riska faktors attiecībā uz daudzām arodveselības problēmām (piemēram, balsta un kustību aparāta slimībām)
  • Tā kā cilvēkiem būs jāstrādā ilgāk, darbaspēku biežāk piemeklēs hroniskas veselības problēmas (piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, paaugstināts asinsspiediens, hroniskas elpošanas orgānu sistēmas slimības un diabēts). (Plašāka informācija).

Novecojošs darbaspēks un pārmaiņas darba pasaulē

Tehnoloģija un globalizācija ir ievērojami pārmainījušas to, kā cilvēki strādā un kādi riski rodas darba vietā. Tādu cilvēku skaits, kuri veic sēdošu darbu, pieaug, un ilgstoša sēdēšana un nekustīgums palielina daudzu veselības problēmu risku, tādu kā

Ar darbu saistītas balsta un kustību aparāta slimības (BKAS) ir veselības problēmas, kas ietekmē muskuļus, cīpslas, saites, skrimšļus, asinsvadu sistēmu, nervus, citus  mīkstos audus un locītavas. Ar darbu saistītas BKAS izraisa darbs, kas saistīts ar lielu slodzi un atkārtotām (vienveidīgām) kustībām. Šo veselības problēmu loks ir plašs – no diskomforta un nelielām sāpēm līdz pat nopietnākām veselības problēmām, kuras var radīt paliekošu invaliditāti. (Avots)

, kardiovaskulārās slimības un daži vēža veidi. Turklāt ir palielinājušies

Psihosociālie riski ir tādi darba plānošanas, darba organizācijas un pārvaldības aspekti, un to sociālais un vides konteksts, kuri varētu radīt psiholoģisku vai fizisku kaitējumu. Tādas problēmas, kā ar darbu saistīts stress, vardarbība un aizskaršana darba vietā, ir saistītas ar psihosociālajiem riskiem (Avots)

. Šīs pārmaiņas kopā ar darbaspēka novecošanu rada papildu problēmas darba aizsardzībā.

Darba aizsardzības pārvaldība

Rīkojoties attiecībā uz minētajām problēmām, izšķirīga loma ir labai darba aizsardzības sistēmai visa darba mūža gaitā, ieskaitot risku novēršanu, no vienas puses, un darba vietas pielāgošanai nolūkā nodrošināt atbilstību darba ņēmēju funkcionālo spēju izmaiņām, no otras puses. Efektīvai darba aizsardzības sistēmai novecojoša darbaspēka kontekstā ir vajadzīga objektīva informācija par novecošanu un tās ietekmi uz darbu.

Dažādu paaudžu cilvēku pārvaldība darba vietā

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk organizācijās strādā dažādu paaudžu darbinieki ar dažādām vajadzībām, gaidām un kultūru, un organizācijas saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar gados arvien vecāku darbaspēku. 

Darbaspēka novecošanas un ar to saistīto problēmu dēļ ir nepieciešama jauna pieeja vecumu pārvaldībā darba vietās. Organizācijas, kas neņem vērā darbaspēka novecošanas ietekmi un nepieciešamību rīkoties saistībā ar tās radītajām problēmām, iespējams, pakļauj riskam savu produktivitāti un konkurētspēju. 

Ar vecumu saistīto problēmu risināšana ir daļa no cilvēkresursu pārvaldības, kurā īpašu uzmanību pievērš novecojoša darbaspēka vajadzībām. Ar vecumu saistīto problēmu risināšana ir visaptveroša, savstarpēji aptver visas paaudzes un ir vērsta uz dzīves gājumu. Darba aizsardzības sistēma ir  neatņemama ar vecumu saistīto problēmu risināšanas sastāvdaļa un pamatdimensija, tā ir cieši saistīta ar citiem tās elementiem (plašāka informācija pieejama 2. tematā).

Kas mums jāzina par novecošanu? (nākamā nodaļa)