Ar likumu noteikts pienākums

Darba devējiem ir ar likumu noteikts pienākums nodrošināt darbinieku darba aizsardzību (drošību un veselību darbā) katrā ar darbu saistītā aspektā. Tas ietver pienākumu novērtēt riskus, kas saistīti ar darbinieku darba aizsardzību, un pielāgot darbu attiecīgajam indivīdam.

Darba likumā noteikts arī tas, ka attieksmē pret darbiniekiem darba devējam ir jāievēro vienlīdzības princips, un tajā ir aizliegta diskriminācija vecuma vai invaliditātes dēļ.

Tomēr, lai varētu praktiski nodrošināt pilnīgu līdztiesību, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz darba devējiem pieņemt konkrētus pasākumus, ar kuriem novērš vai kompensē trūkumus, kas saistīti ar vecumu vai invaliditāti. Tie ietver darba aizsardzības pasākumus un pasākumus, kuru mērķis ir veicināt gados vecāku cilvēku vai cilvēku ar invaliditāti integrēšanu darba vidē. 

Vecuma un dažādības aspektu ņem vērā risku novērtēšanā

Darba vides risku novērtēšana ir process, kura ietvaros tiek pārbaudītas darba vietas, nosaka tajās riska faktorus, izlemjot, kādi riska faktori rada vai var radīt risku darbinieku drošībai un veselībai, kā arī to, kādi darba aizsardzības pasākumi jāveic  risku novēršanai vai samazināšanai. Tas ir dinamisks process, kas palīdz organizācijai preventīvi novērts darba vides riska faktoru iedarbību.  (Avots)

ir efektīvas darba aizsardzības sistēmas stūrakmens. Veicot risku novērtēšanu, ir svarīgi ņemt vērā darbaspēka dažādību un pievērst īpašu uzmanību darbiniekiem, kuri var būt īpaši neaizsargāti, proti, gados jauniem darbiniekiem, gados vecākiem darbiniekiem, cilvēkiem ar invaliditāti un sievietēm. 

Vecums ir viens no dažādības aspektiem, un risku novērtēšanā jāņem vērā ar vecumu saistīti konkrēti riska faktori. Riski, kas attiecas uz gados jauniem darbiniekiem, ietver pieredzes trūkumu, bet gados vecāku darbinieku gadījumā riski ir saistīti ar iespējamām funkcionālo spēju izmaiņām. 

Indivīdi ievērojami atšķiras veselības un fiziskās sagatavotības ziņā, un ar vecumu šādas atšķirības pastiprinās, tādēļ nedrīkst izdarīt pieņēmumus, kas balstīti tikai uz vecumu.

Svarīgākie aspekti, kas būtu jāievēro, veicot risku novērtēšanā, ir šādi:

• risku novērtēšanu veikt regulāri;
• ņemt vērā ar konkrētiem amatiem saistītos uzdevumus;
• korektīvi pasākumi būtu jābalsta uz spējām un objektīviem riskiem, nevis tikai uz vecumu; un
• jānodrošina regulāras obligātās veselības pārbaudes, lai savlaicīgi atklātu risku veselībai.

Papildu informācija par risku novērtēšanu, kurā ņem vērā vecumu aspektu, ir pieejama šeit.

Tālāk minēti daži piemēri riskiem, kam jāpievērš īpaša uzmanība gados vecāku darbinieku gadījumā:

• ergonomiskie riski, piemēram, atkārtotas kustības, darbības ar rokām, darbs piespiedu pozās;
• maiņu darbs;
• karsta, auksta vai trokšņaina darba vide, vibrācija; un
• darbs augstumā.

Tālāk minēti aspekti, kam jāpievērš uzmanība gados vecāku sieviešu gadījumā:

• menopauze (ar tādiem simptomiem kā nogurums, miega traucējumi un karstuma viļņi); un
• aprūpēšanas pienākumi (kuri var būt gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma darbiniekiem, tomēr praksē lielākoties tos uzņemas sievietes; aprūpēšanas pienākumi darbinieku vidū pieaug līdz ar viņu vecumu, taču galvenokārt tie ir tādiem darbiniekiem, kuri ir vecumā no 50 līdz 65 gadiem).

Psihosociālie riski ir tādi darba plānošanas, darba organizācijas un pārvaldības aspekti, un to sociālais un vides konteksts, kuri varētu radīt psiholoģisku vai fizisku kaitējumu. Tādas problēmas, kā ar darbu saistīts stress, vardarbība un aizskaršana darba vietā, ir saistītas ar psihosociālajiem riskiem (Avots)

(lai iegūtu papildu informāciju, klikšķināt šeit): 

• ovecojušas prasmes, apmācības trūkums;
• diskriminācija vecuma dēļ;
• slikts darba un privātās dzīves līdzsvars, piemēram, aprūpēšanas pienākumu dēļ.

Risku novērtēšanā ir svarīgi: 

• iesaistīt darbinieku pārstāvjus un darbiniekus, tostarp gados vecākus darbiniekus, lai nodrošinātu viņu vajadzību un skatījuma ievērošanu; 
• nodrošināt, ka novērtēšanā ņem vērā pilna, nepilna un elastīga darba laika darbiniekus;
• novērtēt faktiski veiktos darba uzdevumus (nekoncentrējoties tikai uz amatu nosaukumiem), lai gūtu precīzāku priekšstatu par faktisko rīcību un fizisko un garīgo slodzi, ko pieredz darbinieks; un
• nodrošināt riska samazināšanas pasākumus, kuriem ir ietekme uz visiem darbiniekus, ieskaitot gados vecākus darbiniekus.

Vērtīgu informāciju papildus risku novērtēšanai var sniegt arī veselības pārbaudes, jo tās var parādīt kļūdas darba vietas kontroles pasākumos un palīdzēt konstatēt riska faktorus agrīnā stadijā. 

Darba vietas pielāgošana

Balstoties uz risku novērtējumu, darba devējiem, iespējams, būs jāpielāgo darba vieta, lai ņemtu vērā darbinieku spēju un veselības stāvokļa izmaiņas. Pasākumi būtu jābalsta uz objektīviem riskiem un darbinieku spējām, nevis uz viņu vecumu. 

Piemēri tam, kā veikt pielāgošanu:

• pielāgot esošo aprīkojumu vai nodrošināt jaunu aprīkojumu, lai likvidētu vai mazinātu darbības ar rokām, atkārtotas kustības, kas prasa fizisku piepūli, un darbu piespiedu pozās;
• nodrošināt pielāgojamas darba vietas, kas ir piemērotas visiem tiem lietotājiem visos vecumos, kuri tās izmanto;
• uzticēt darba uzdevumus rotācijas kartībā;
• automatizēt darba uzdevumus, kuru pamatā ir rutinētas vai monotonas darbības;
• veikt izmaiņas maiņu grafikos; un
• pielāgot apgaismojumu.

Darba vietas pielāgošanai vajadzētu būt dinamiskam un nepārtrauktam procesam, kas balstīts uz risku novērtēšanu visā cilvēka darba mūža gaitā. Labi izveidota darba vieta un laba darba organizācija sniedz labumu visu vecumu grupu darbiniekiem.

Labas prakses piemēri

Šeit (nākamā nodaļa) ir pieejama plašāka informācija par funkcionālo spēju izmaiņām, kas saistītas ar novecošanu, to iespējamo ietekmi uz darbu, un par to, kā šajā sakarā rīkoties, izmantojot darba aizsardzības sistēmas līdzekļus. 

Visaptveroša pieeja darba aizsardzībai un darbaspēju jēdziens

Īstenojot darba aizsardzības pasākumus novecojoša darbaspēka kontekstā, ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kurā ņemti vērā dažādi faktori, kas ietekmē cilvēka spēju strādāt. Darbaspēju jēdziens atspoguļo šādu pieeju. Plašāka informācija par darbaspēju jēdzienu pieejama šeit (nākamā nodaļa).