Ar darbinieku vecumu saistīto problēmu risināšana

Ar darbinieku vecumu saistīto problēmu risināšana nozīmē dažādus  personālvadības aspektus, galveno uzmanību pievēršot novecošanai, un plašākā nozīmē – ar darbaspēka novecošanu saistīto jautājumu risināšanai, izmantojot tādus līdzekļus kā politikas izstrāde vai sarunas par darba koplīguma nosacījumiem (Avots)

Ar darbinieku vecumu saistīto problēmu risināšanas pamatā ir šādi būtiski principi: 

  • uzsvars tiek likts uz preventīvajiem pasākumiem, nevis problēmu risināšanu, reaģējot uz tām;
  • uzmanība tiek pievērsta visam darba mūžam un visām vecumu grupām, nevis tikai gados vecākiem darbiniekiem;
  • visaptveroša pieeja, kas sekmē efektīvu vecumu pārvaldību.

(Avots)

Vecuma struktūras analīze

Vecuma struktūru analizē, lai novērtētu organizācijas darbinieku vecumu struktūru šobrīd un nākotnē. Rezultāti ir jāinterpretē saistībā ar darbu un tā prasībām, kā arī ar personāla politiku un plānošanu organizācijā.  (Avots)

Gada darba laika uzskaites stundas

Gada darba laika stundu uzskaites sistēmas ļauj aprēķināt un plānot darbinieku darba laiku (un samaksu) viena gada laikā. Gada darba laika uzskaites stundu analīze var palīdzēt piemērot un plānot elastīgu darba laiku. (Avots)

Fizioloģiskais vecums

Fizioloģiskais vai bioloģiskais vecums ir rādītājs, pēc kura nosaka, cik labi vai slikti cilvēks funkcionē, ņemot vērā hronoloģisko vecumu.

Hroniskas slimības

Lielākā daļa hronisko slimību Eiropā ir neinfekciozas slimības, proti, slimības, kuras nav infekciozas un kuras nav pārnēsājamas cilvēku vidū. Tām raksturīga  ilga gaita, un tās parasti attīstās lēni. Četri biežākie neinfekciozo  slimību veidi ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības (piemēram, infarkts), dažādi ļaundabīgie audzēji, hroniskas elpošanas orgānu sistēmas slimības (piemēram, bronhiālā astma) un cukura diabēts. (Avots)

Hronoloģiskais vecums

Hronoloģiskais vecums ir cilvēka vecums, ko nosaka vienībās (visbiežāk gados), no piedzimšanas brīža līdz konkrētai dienai.

Elastīga pensionēšanās

Elastīga pensionēšanās nozīmē plašākas izvēles iespējas darbiniekiem attiecībā uz viņu lēmumu par pensionēšanos. Izvēle sevī var ietvert, piemēram, pasākumus, kas vērsti uz to,  lai būtu finansiāli izdevīgāk  pensionēties vēlāk, vai ļaut darbiniekiem saņemt daļu no pensijas ienākumiem un vienlaicīgi turpināt strādāt mazāk darba stundu. (Avots)

Elastīgs darbs

Elastīgs darbs ļauj salāgot gan darbinieka individuālās, gan organizācijas vajadzības, mainot darba veikšanas laiku (kad), vietu (kur) un veidu (kā).  (Avots)

Funkcionālais vecums

Funkcionālais vecums tiek attiecināts uz cilvēka funkcionālās veselības un fiziskās sagatavotības līmeni, salīdzinot ar citiem tāda paša hronoloģiskā vecuma un tā paša dzimuma cilvēkiem.

Darba vietas dalīšana

Tās ir darba attiecības, kurās viens darba devējs pieņem darbā divus (vai vairākus) darbiniekus vienas darba vietas pienākumu izpildei. Tas ir nepilna darba laika darba veids, ar ko nodrošina, ka dalītā darba pienākumiem vienmēr būs pieejams izpildītājs.  (Avots)

Mūžizglītība

Mūžizglītība ir visas mācīšanās darbības, ko veic mūža gaitā ar mērķi uzlabot prasmes, zināšanas un kompetences. Tas ir plašs jēdziens, kas ietver elastīgu, dažādu un dažādos laikos un vietās pieejamu personas izglītošanos visa mūža gaitā. Mūžizglītība ietver visu formālas, neformālas un ikdienas mācīšanās iespēju spektru.  (Avots)

Garīgā veselība

Garīgā veselība ir labsajūtas stāvoklis, kurā persona spēj apzināties savas spējas, tikt galā ar ikdienas dzīves stresu, produktīvi strādāt un atbalstīt tuvāko cilvēku loku un sabiedrību.  (Avots)

Balsta un kustību aparāta slimības

Ar darbu saistītas balsta un kustību aparāta slimības (BKAS) ir veselības problēmas, kas ietekmē muskuļus, cīpslas, saites, skrimšļus, asinsvadu sistēmu, nervus, citus  mīkstos audus un locītavas. Ar darbu saistītas BKAS izraisa darbs, kas saistīts ar lielu slodzi un atkārtotām (vienveidīgām) kustībām. Šo veselības problēmu loks ir plašs – no diskomforta un nelielām sāpēm līdz pat nopietnākām veselības problēmām, kuras var radīt paliekošu invaliditāti. (Avots)

Psiholoģiskais vecums

Psiholoģiskais vecums ir vecums, atbilstoši kuram cilvēks jūtas, rīkojas un uzvedas. Tas ir subjektīvs un balstīts uz cilvēka pašnovērtējumu.

Risku novērtēšana

Darba vides risku novērtēšana ir process, kura ietvaros tiek pārbaudītas darba vietas, nosaka tajās riska faktorus, izlemjot, kādi riska faktori rada vai var radīt risku darbinieku drošībai un veselībai, kā arī to, kādi darba aizsardzības pasākumi jāveic  risku novēršanai vai samazināšanai. Tas ir dinamisks process, kas palīdz organizācijai preventīvi novērts darba vides riska faktoru iedarbību.  (Avots)

Sēdošs darbs

Sēdošs darbs ir darbs, kurā tiek veikts ļoti maz kustību un kuram raksturīgs zems enerģijas patēriņš. Veicot sēdošu darbu, darbiniekam ir jāpavada ilgs laiks sēdus.

Sociālais vecums

Sociālais vecums atspoguļo ar kultūru un sabiedrību saistītās gaidas attiecībā uz to, kā cilvēkiem būtu jārīkojas konkrētā vecumā. Tas raksturo konkrētā cilvēka spējas un rīcību dažādās sociālās situācijās salīdzinājumā ar ierasto rīcību.

Ilgtspējīgs darbs

Ilgtspējīgs darbs mūža garumā nozīmē, ka darba un dzīves apstākļi ir tādi, kuros cilvēki var tikt nodarbināts un strādāt visa darba mūža garumā. Minētie apstākļi nodrošina darba saderību ar indivīda īpašībām vai apstākļiem dažādos dzīves posmos, tos nosaka nostādnes un prakse darba vietās un ārpus tām.  (Avots)

Darbaspējas

Darbaspējas var raksturot kā līdzsvaru starp indivīda resursiem un ar darbu saistītiem faktoriem. Darbaspējas ietekmē arī vide ārpus darba. Indivīda resursi ietver šādus elementus: 1) veselība un funkcionālās spējas; 2) kompetence un prasmes; 3) vērtības, attieksme un motivācija. Darbs ietver darba saturu, darba vidi, darba organizāciju un vadību. (Avots)

Invaliditāte

Darbinieks ar invaliditāti ir darbinieks, kuram ir fiziski vai garīgi veselības traucējumi, kas var traucēt darba izpildi. Darbinieku ar invaliditāti grupa var ietvert arī cilvēkus ar hroniskām, ilgstošām vai progresējošām veselības problēmām. (Avots)

Vides faktori

Vides faktori ir ikdienas un darba dzīves faktori (riski), kuriem var būt pozitīva vai negatīva ietekme uz darbinieka vispārējo veselības stāvokli. Starp faktoriem, kuriem ir negatīva ietekme, var minēt ķīmiskos faktorus (piemēram, bīstamu vielu tvaiki vai gāzes), fizikālos faktorus (piemēram, troksni vai vibrāciju), bioloģiskos faktorus (piemēram, baktērijām, vīrusiem, sēnītēm) vai psihosociālos faktorus (piemēram, darba un privātās dzīves līdzsvaru). 

Ārstnieciskā rehabilitācija

Ārstnieciskās rehabilitācijas mērķis ir atjaunot cilvēku, kuriem ir fiziski vai garīgi traucējumi, vai cilvēku ar invaliditāti, funkcionālās vai garīgās spējas un dzīves kvalitāti.

Darba vides riski

Darba vides risks ir jebkuras  situācijas vai darbības, kas var radīt kaitējumu darbiniekiem, izraisot traumu, saslimšanu vai abas no minētajām sekām.  (Avots)

Psihosociālie riski

Psihosociālie riski ir tādi darba plānošanas, darba organizācijas un pārvaldības aspekti, un to sociālais un vides konteksts, kuri varētu radīt psiholoģisku vai fizisku kaitējumu. Tādas problēmas, kā ar darbu saistīts stress, vardarbība un aizskaršana darba vietā, ir saistītas ar psihosociālajiem riskiem (Avots)

Ar darbu saistīts stress

Cilvēki piedzīvo stresu darbā tad, kad darba vietas izvirzītās prasības nav līdzsvarā ar tiem fiziskajiem un garīgajiem resursiem, kas cilvēkiem ir pieejami, lai izpildītu minētās prasības. (Avots)

Ergoterapija

Ergoterapijas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir fiziski vai garīgi traucējumi, vai cilvēkiem ar invaliditāti, pārvarēt šķēršļus attiecībā uz nodarbinātību (darba iegūšanu, turpināšanu vai atgriešanos darbā) vai citu lietderīgu nodarbošanos.

Veselības veicināšana darba vietās

Veselības veicināšana darba vietā ir darba devēju, darbinieku un sabiedrības kopīgi centieni uzlabot nodarbināto cilvēku veselību un labsajūtu. To var panākt, apvienojot 1) darba organizācijas un darba vides uzlabošanu, 2) aktīvas līdzdalības sekmēšanu, un 3) individuālās attīstības sekmēšanu. (Avots)

Nodarbinātības iespējas

Nodarbinātības iespējas var definēt kā "nodarbinātības iespējamības kvalitāti" vai "tādu faktoru kombināciju, kuri ļauj iegūt darbu, saglabāt to un piedzīvot savas karjeras virzību".

Rehabilitācija

Rehabilitācija ir process, kura mērķis ir sniegt cilvēkiem iespēju atgūt un saglabāt savas fiziskās, maņu, intelektuālās, psiholoģiskās un sociālās funkcijas optimālā līmenī.

Atgriešanās darbā

Atgriešanās darbā ir jēdziens, kas ietver visas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēku, kam invaliditātes, slimības vai novecošanas dēļ ir mazinājušās darbaspējas, reintegrāciju darba vietā.

Mediānais vecums

Vecums, kas noteikts, iedzīvotājus sadalot divās skaitliski vienādās grupās; puse iedzīvotāju ir jaunāki par šo vecumu, un otra puse – vecāki par to. (Avots)

IAL

IAL jeb "individuālie aizsardzības līdzekļi" ir viss aprīkojums (apģērbs, ķiveres, aizsargbrilles), kas paredzēts, lai darbinieks to lietotu aizsardzībai pret vienu vai vairākiem iespējamiem darba vides riskiem, un visi papildu piederumi, kuri kalpo minētajam mērķim. IAL var aizsargāt pret tādiem darba vides riskiem kā fizikāliem riskiem, elektrību, augstu temperatūru, ķīmiskām vielām, bioloģiskiem aģentiem vai putekļiem. IAL ir jālieto, ja riskus nevar novērst vai pienācīgi samazināt ar kolektīvās aizsardzības tehniskajiem līdzekļiem vai darba organizācijas procedūrām.  (Avots)